Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdosana
LR patentu valde
Latvijas zinātne
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātnu akademija
Norades
Mēklet šajā serverī

Īss ievads patentzinībās


Latvijas Republikas likumi juridiski precīzi definē visus jēdzienus un darbības, kas saistītas ar rūpnieciskā īpašuma, tai skaitā izgudrojumu, aizsardzību. Tiem interesentiem, kuriem nav lielu priekšzināšanu par šiem jautājumiem, mēs ieteicam vispirms pārskatīt zemāk dotās dažas svarīgākās definīcijas. Akcentējam, ka daudzas definīcijas faktiski ir paņemtas no Patentu likuma teksta, dažreiz nedaudz saīsinot tur dotās precīzās definīcijas.

Kas ir patents

  • Dažreiz maldīgi jauc izgudrojumu un patentu. Patenti uz izgudrojumiem ir dokumenti un tie parādījās viduslaikos. Bet cilvēks izgudrot sāka jau cilvēces sākotnē. Pirmie cilvēka darbarīki (cirvis, āmurs u.tml.) arī ir izgudrojumi. Viss cilvēces progress saistīts ar izgudrošanu. Arī mūsdienās rodas daudzi izgudrojumi, par kuriem to autoriem nemaz nav ienācis prātā prasīt patentu.
  • Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības. Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, iekļaut saimnieciskajā apritē… Jebkurš patents vai tā pieteikums, kā arī uz patentu pamatotās tiesības tiesiskajā ziņā tiek pielīdzinātas personiskai kustamai mantai…
  • Tiesības uz patentu ir izgudrotājam vai viņa tiesību pārņēmējam. Ja izgudrojumu radījušas vairākas personas kopīgi, tām ir kopīgas tiesības uz patentu. Ja vairākas personas ir radījušas izgudrojumu neatkarīgi cita no citas, tiesības uz patentu ir personai, kura pirmā iesniegusi pieteikumu Patentu valdei.
  • Bieži izgudrojuma autors nav attiecīgā patenta īpašnieks, jo dažādu iemeslu dēļ šīs tiesības pieder kādam citam cilvēkam vai organizācijai… PSRS laikos izgudrotājam patenta vietā izsniedza autorapliecību. Faktiski, šī autorapliecība arī ir patents, bet tā īpašnieks (līdz ar to arī izgudrojuma īpašnieks) ir valsts.
  • Patents darbojas tikai tai valstī, kurā tas izsniegts. Šobrīd neeksistē tā saucamais vispasaules patents, kaut patentu likumdošanas speciālisti par to domā. Bet ir patenti, kuri ir spēkā uzreiz vairākās valstīs. Eiropas patents ir spēkā tajās valstīs, uz kurām pie izsniegšanas attiecināta tā darbība.
  • Patents ir spēkā 15-20 gadus (šis laiks atkarīgs no valsts, kurā patents izsniegts). Šajā laikā patenta īpašnieks var realizēt  savas izņēmuma tiesības uz izgudrojumu. Latvijas Patentu likumā teikts: “Izņēmuma tiesības pilnā apjomā stājas spēkā ar patenta izsniegšanas dienu un izbeidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no pieteikuma iesniegšanas dienas”. Nosakot patenta darbības laiku, sabiedrība, no vienas puses, dot iespēju patenta īpašniekam šajā laikā gūt maksimālo labumu no izgudrojuma. No otras puses, patenta darbībai izbeidzoties, jebkurš var izmantot izgudrojumu, neprasot atļauju patenta īpašniekam, līdz ar to tiek nodrošināts vispārējais tehnikas progress.
  • Par patenta saņemšanu un uzturēšanu spēkā jāmaksā valsts nodevas.

Kas ir izgudrojums

Patentu izsniedz uz izgudrojumu, kas ir jauns, rūpnieciski izmantojams un kam ir izgudrojuma līmenis.

  • Izgudrojums ir jauns, ja tas neatkārto neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums veido tehnikas līmeni (attiecīgajā nozarē).
  • Izgudrojumam ir izgudrojuma līmenis, ja attiecīgās nozares speciālists konstatē, ka tas acīm redzami neizriet no iepriekšējā tehnikas līmeņa.
  • Izgudrojums ir uzskatāms par rūpnieciski izmantojamu, ja tā objekts izgatavojams vai izmantojams jebkurā tautsaimniecības nozarē.
  • Izgudrojuma objekts cita starpā var būt ierīces, paņēmieni, vielas, mikroorganismu celmi, augu un dzīvnieku šūnu kultūras, kā arī līdz šim zināmu ierīču, paņēmienu, vielu un mikroorganismu celmu līdz šim nezināms pielietojums citu sabiedrības vajadzību apmierināšanai.

Patentu pilnvarotie

  • Juridiskās un fiziskās personas, kuru pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta nav Latvijas Republika vai kurām tās teritorijā nepieder uzņēmums, Patentu valdē pārstāv profesionāls patentu pilnvarotais. Skat. arī : Patentu pilnvaroto biroji Latvijā.
  • Juridiskās un fiziskās personas, kuru pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvijas Republika vai kurām tās teritorijā pieder uzņēmums, Patentu valdē var tikt pārstāvētas (iesniegt pieteikumu uz patentu) vai nu personiski vai ar savu attiecīgi pilnvarotu darbinieku starpniecību. Šiem darbiniekiem nav obligāti jābūt profesionāliem patentu pilnvarotajiem.

Izgudrojuma formula

No patenta izrietošo izņēmuma tiesību aizsardzības apjomu nosaka izgudrojuma formula… Izgudrojuma formula sastāv no viena vai vairākiem punktiem…

Licence

Patentētā izgudrojuma izmantošanas tiesību nodošana citai personai tiek noformēta ar licences līgumu.

Rūpnieciskais īpašums

Rūpnieciskais īpašums – ekskluzīvas tiesības uz tādām nemateriālām vērtībām kā izgudrojums, preču zīme, dizainparaugs un citām.

Preču (pakalpojumu) zīme

apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces (pakalpojumus) atšķirtu no citu uzņēmumu precēm (pakalpojumiem). Sīkāk skat.: LR Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Dizainparaugs

mākslinieciskās projektēšanas (mākslinieciskās konstruēšanas) rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols. Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Dizainparauga patentu izsniedz par dizainparaugu, kas ir jauns, vizuāli pievilcīgs un izmantojams rūpniecības vai amatniecības izstrādājumos. Sīkāk skat.: LR Dizainparaugu aizsardzības likums.

Pieteikums

Persona, kas vēlas iegūt patentu uz izgudrojumu, iesniedz pieteikumu Patentu valdei.

Pieteikumam jāietver:

  1. iesniegums par patenta izsniegšanu;
  2. izgudrojuma apraksts;
  3. izgudrojuma formula;
  4. rasējumi, ja tie nepieciešami, lai izprastu izgudrojumu un tā formulas būtību;
  5. izgudrojuma kopsavilkums;
  6. dokuments par pieteikuma nodevas samaksu;
  7. pilnvara, ja pieteikumu iesniedz ar pilnvarotās personas (patentu pilnvarotā) starpniecību.

LR Patentu valdes oficiālais vēstnesis

Izgudrojumu un dizainparaugu patentus Latvijas Republikā izsniedz LR Patentu valde, atbilstoši LR likumu normām. Informāciju par izgudrojumu pieteikumiem un izsniegtiem patentiem, kā arī reģistrētām preču zīmēm regulāri publicē LR Patentu valdes oficiālais vēstnesis “Patenti un preču zīmes”.

pat_bil1.jpg (44387 bytes)

Starptautiskā patentu klasifikācija

Šobrīd pasaulē ir vairāki desmiti miljonu reģistrētu izgudrojumu. Piemēram, ASV Patentu birojs vien ir izsniedzis gandrīz sešus  miljonus patentu. Lai orientētos šajos daudzajos izgudrojumos, ir izstrādātas vairākas klasifikācijas sistēmas. Lielākajā daļu pasaules valstu (arī Latvijā) ir spēkā Starptautiskā patentu klasifikācija (SPK). ASV ir sava nacionālā patentu klasifikācija. Jāatceras, ka klasifikācija ir svarīga ne tikai tad, kad vienkārši meklē līdzīgus izgudrojumus, bet arī tad, kad eksperti pārbauda jaunpieteikto izgudrojumu – to, vispirms, salīdzina ne ar visiem citiem miljoniem reģistrēto izgudrojumu, bet gan tikai ar tiem, kas atrodami attiecīgajās SPK rubrikās. Patentu klasifikācijas ir sīki izstrādātas, piemēram, SPK ir vairāk par 50 tūkstoši rubriku.

SPK galvenās iedaļas ir sekojošas:

    A – Cilvēka dzīves prasību apmierināšana;
    B – Dažādi tehnoloģiskie procesi;
    C – Ķīmija un metalurģija;
    D – Tekstils un papīrs;
    E – Celtniecība, kalnrūpniecība;
    F – Lietišķā mehānika; apgaismošana un apsildīšana; dzinēji un sūkņi; ieroči un munīcija;
    G – Tehniskā fizika;
    H – Elektrība.

Atbilstoši šīs lielās iedaļas sadalās sīkākās, tās savukārt vēl sīkākās utt. Piemēram,
A - Cilvēka dzīves prasību apmierināšana saturšādas apakšiedaļas:

01 - lauksaimniecība; mežsaimniecība; lopkopība; medības un dzīvnieku ķeršana; zvejniecība un zivkopība
21 - maizes cepšana; miltu izstrādājumi;
22 - lopu kaušana; gaļas pārstrāde; mājputnu un zivju apstrāde;
23 - pārtika un pārtikas produkti; to apstrāde, kura nav ierindota cit;ās klasēs;
24 - tabaka; cigāri; cigaretes; papirosi; smēķēšanas piederumi;
41 - apģērbi;
42 - galvassegas (cepures);
43 - apavu ražošana;
44 - galantērija; juvelierizstrādājumi;
45 - personīgās lietošanas priekšmeti; ceļojuma piederumi;
46 - suku izstrādājumi;
47 - mēbeles, iedzīves priekšmeti un sadzīves piederumi; kafijas un garšvielu dzirnaviņas; putekļu sūcēji;
61 - medicīna un veterinārija; higiēna;
62 - glābšanas dienests; ugunsdzēšanas līdzekļi;
63 - sports; spēles; masu atrakcijas.

Katru reģistrēto izgudrojumu raksturo ar vienu vai vairākiem SPK indeksiem. Piemēram, jaunizgudrotām ārstniecības vielām ir vismaz divi indeksi – viens, kas atbilst ķīmiskam savienojumam, otrs, kas atbilst ārstējamo slimību grupai.

Katrus 5 gadus SPK tiek pārskatīta (šo darbu veic starptautiska komisija), tāpēc SPK ir vairākas redakcijas (šobrīd spēkā ir 6.redakcija). SPK pilnībā nav tulkota latviešu valodā, īso tulkojumu latviešu valodā var atrast šajā WWW lapā.  Latvijas Patentu tehniskajā bibliotēkā var atrast SPK klasifikatorus svešvalodās, SPK pilnais variants angļu valodā ir brīvi pieejams arī Internetā.