Latviski  English
Latvijas izgudrojumi
Latvijas izgudrotāji
Latvijas patenti
Citu valstu patenti
LR patentu likumdošana
LR patentu valde
Latvijas zinātnieki
Latvijas Zinātņu akadēmija
Norādes

Ftorafūrs

Ftorafūrs

pretvēža preparāts


Ftorafūrs iepakojumā Izgudrojums Nr. B 2218 PSRS (1967)

Autori:


50-os gados līdzās ķirurģiskajai ārstēšanai un radiācijas terapijai ļaundabīgo audzēju ārstēšanai sāka izmantot arī ķīmioterapiju. Zinātnieki visā pasaulē meklēja iespējas radīt maz toksiskus pretvēža preparātus, kas neizraisītu nevēlamus blakusefektus. Tolaik Šveicē jau bija izstrādāts preparāts 5-fluoruracils, kas selektīvi iedarbojās uz kuņģa-zarnu trakta un piena dziezeru vēzi, bet bija ļoti toksisks. Efektīvs izrādījās arī tā nukleozīda analogs – 5-fluoruracila-2'-dezoksiribonukleozīds (FUdR), kas organismā ļoti ātri noārdījās, turklāt tā sintēze bija pārāk sarežģīta.

1962. gadā akadēmiķis S. Hillers izvirzīja ideju jauna, maztoksiska 5-fluoruracila atvasinājuma meklējumiem starp FUdR analogiem, kuri būtu stabilāki pret nukleozīdfosforilāžu iedarbību. Šim nolūkam nolēma FudR molekulā apmainīt dezoksiribozi pret tetrahidrofurānu. Sākot ar 1964. gadu Organiskās sintēzes institūtā sākās nukleozīdu dezoksianalogu sintēzes un bioloģiskās pārbaudes (M. Līdaka, R. Žuka, A. Zīdermane). Pirmo reizi 1-(2-tetrahidrofuril)-5-fluoruracilu (kurš vēlāk ieguva nosaukumu „ftorafūrs") ieguva un tā sintēzes metodi izstrādāja R. Žuka.

Ftorafūra radīšanas vēsture

1964. gada decembris ftorafūra pirmā sintēze Organiskās sintēzes institūtā (OSI)
1965. – 1966. eksperimentāli pētījumi un bioloģiskās pārbaudes OSI,
iesniegts izgudrojuma pieteikums PSRS
 
1967. PSRS autorapliecība
1966. – 1967. ftorafūra ražošanas tehnoloģiskā procesa izstrādāšana OSI Eksperimentālajā rūpnīcā (tagad a/s «Grindex»)
1966 – 1969. ftorafūra klīniskās pārbaudes
1969 pirmais ārzemju patents
1969. PSRS Farmakoloģiskās komitejas atļauja lietot ftorafūru gremošanas trakta ļaundabīgo audzēju ķīmiskai terapijai
1969. sadarbības sākums ar Japānas farmaceitiskajām kompānijām «Iskra» un «Taiho»
1972 – 1974. ftorafūra efektivitātes pētījumi krūts vēža ārstēšanā
1975 – 1977. ftorafūra kapsulu efektivitātes pētījumi taisnās zarnas vēža ārstēšanai
1976. licence un līgums ar amerikāņu farmaceitisko firmu «Bristol Myers»
1978. ftorafūra intravenozu injekciju klīniskās pārbaudes
1979. ftorafūra efektivitātes pētījumi dažu ādas vēža formu ārstēšanai
1979. gada 1. septembris ftorafūru atļauts lietot klīniskā praksē 15 dažādās pasaules valstīs

Ftorafūra klīniskajās pārbaudes notika vienlaicīgi 26 PSRS klīnikās un Latvijā. Tās parādīja, ka preparātam ir augsta pretvēža aktivitāte, tas ir maztoksisks un neietekmē asinsrades sistēmu. Viens no galvenajiem tā iedarbības ceļiem ir pārvēršanās organismā par 5-fluoruracilu fermentu iedarbībā. Vēlāk tika sintezēti arī citi 5-fluoruracila analogi, to fizikāli ķīmisko īpašību pētījumi ļāva noskaidrot sakarības starp šo savienojumu struktūru un bioloģisko aktivitāti.

Izmantošana

Ftorafūrs tiek lietots gremošanas trakta ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, krūts vēža, olnīcu, dažu galvas smadzeņu audzēju formu un aknu vēža ārstēšanā,to lieto kombinācijās ar citiem ķīmiskajiem pretvēža preparātiem, kombinācijā ar ķirurģisko metodi un staru terapiju. Tas ļauj palielināt operēto vēža slimnieku dzīves ilgumu, novērš metastāžu veidošanās varbūtību. Optimālo ftorafūra lietošanas shēmu izstrāde turpinās. To joprojām (ar dažādiem nosaukumiem, populārākais no tiem «Tegafur») ražo vairāk kā 30 farmaceitiskās firmas Japānā, Amerikā u.c. pasaules valstīs un firma «Grindex» Latvijā, kas to ražo un eksportē jau vairāk kā 25 gadus.